Jaunumi

Kongresi, semināri un dažādi pasākumi par satiksmes drošību (angļu valodā):
http://www.erso.eu/safetynet/Congres/congres.asp

 

2007.gada jūnija beigās Eiropas Komisijas interneta lapā ievietoti Eiropas Komisijas finansētā projekta „Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Norvēģijas un Šveices labākās prakses apkopojums un popularizēšana ceļu satiksmes drošības jomā” (SUPREME) rezultāti. Projektu pasūtīja Eiropas Komisijas Transporta un Enerģētikas Departaments. Kopumā tajā bija iesaistīta 31 nacionālā un starptautiskā ceļu satiksmes drošības organizācija.  

SUPREME mērķis bija savākt, izanalizēt, apkopot un publicēt labāko praksi ceļu satiksmes drošības jomā Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Šveicē, izstrādājot ziņojumu paketi, ar kuras palīdzību darīt zināmus projekta rezultātus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa politiķiem un lēmumu pieņēmējiem visā Eiropā, un tādējādi iedrošinot viņus pārņemt veiksmīgu citu valstu ceļu satiksmes drošības stratēģiju un aktivitātes.

SUPREME gala ziņojums sastāv no 14daļām – Projekta Metodoloģija, Savākto un izanalizēto aktivitāšu saraksts, Labākā pieredze ceļu satiksmes drošībā – rokasgrāmata pasākumiem valstu līmenī, Labākā pieredze ceļu satiksmes drošībā - rokasgrāmata pasākumiem Eiropas līmenī, Apskats par labākās prakses pašreizējo ieviešanas līmeni dažādās valstīs, kā arī deviņi tematiskie ziņojumi – Izglītība un kampaņas; Vadītāju apmācība un braukšanas tiesību iegūšana; Satiksmes dalībnieku rehabilitācija un diagnostika; Transporta līdzekļi; Infrastruktūra; Satiksmes dalībnieku kontrole; Statistika & padziļināta analīze; Ceļu satiksmes drošības organizatoriskā struktūra; Glābšanas dienesti un cietušo aprūpe. Vairāk par projektu un tā rezultātiem var uzzināt:
(http://ec.europa.eu/transport/roadsafety/publications/projectfiles/supreme_en.htm) Drīzumā sīkāka informācija būs ievietota mūsu mājas lapas sadaļā Ceļu satiksmes drošība.



2007. gada 19. jūnijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Psiholoģijas pētniecības institūts sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju organizēja starptautisku semināru „Satiksmes psiholoģija Eiropā un tās iespējamais pielietojums satiksmes drošības situācijas uzlabošanai Latvijā”. Vairāk>>

Visu valstu speciālisti atzina, ka ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības izmaiņas var ietekmēt ceļu satiksmes drošības informatīvās kampaņas, noteikumu pārkāpumu pastiprināta kontrole, kā arī satiksmes psihologu darbs ar regulāriem pārkāpējiem. Tas norāda, ka ļoti nepieciešami profesionāli satiksmes psihologi, kuru piesaiste ceļu satiksmes dalībnieku apmācībā un izglītošanā varētu veicināt ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanos Latvijā. RPIVA sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem apņēmās parūpēties par šāda Latvijai jauna novirziena izveidi savā augstskolā. Vairāk>>http://www.csdd.lv/?pageID=1182406099

2007. gada 14. jūnijā Ceļu satiksmes drošības direkcija, sadarbībā ar Valsts policiju un interneta portālu draugiem.lv uzsāk satiksmes drošības informatīvo pretalkohola kampaņu „Skarbās Jāņu dziesmas”. Tās mērķis ir vēlreiz atgādināt vadītājiem par iespējamām sekām, sēžoties pie auto stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Vairāk>> http://www.csdd.lv/?pageID=1181645600 Kampaņa noslēdzās 28. jūnijā. Pēc provizoriskiem datiem 23. un 24. jūnijā uz Latvijas autoceļiem nav gājis bojā neviens cilvēks! Vairāk>> http://www.csdd.lv/?pageID=1183024656

2007. gada 7. jūnijā Eiropas transporta drošības konsīlijs (European Transport Safety Council, www.etsc.be ) publicējis pirmo Ceļu satiksmes drošības līmeņa rādītāju sistēmas (angl. “Road Safety PIN”) ziņojumu „Paaugstināt pakļaušanos ceļu satiksmes noteikumiem” (angl. „Raising Compliance with Road Safety Law”), kurā salīdzināti 27 Eiropas valstu sasniegumi ceļu satiksmes drošībā. Ziņojumā iekļauts trīs svarīgāko ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības aspektu – ātruma, alkohola un drošības jostu lietošanas - salīdzinājums. Tas parāda, ka, paaugstināta ceļu satiksmes dalībnieku pakļaušanās ceļu satiksmes noteikumiem, ir panākumu atslēga tajās valstīs, kurās ceļu satiksmes drošība no 2001. līdz 2005. gadam ir uzlabojusies straujāk. Profesors Ričards Allsops (Road Safety PIN priekšsēdētājs) teica: “Šie ceļu satiksmes drošības salīdzinājumi parāda, ka dažas valstis ir labas vienā sfērā, citas savukārt citā sfērā. Lai sasniegtu Eiropas Savienības ambiciozos mērķus līdz 2010.gadam samazināt bojāgājušo skaitu divas reizes, visām valstīm jāmācās no citu valstu pieredzes” Vairāk>>

2007. gada 17. aprīlī Eiropas transporta drošības konsilijs (European Transport Safety Council, www.etsc.be) publicējis Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Norvēģijas un Šveices salīdzinājumu par bojā gājušo skaita izmaiņām ceļu satiksmes negadījumos, kuros vismaz viens transportlīdzekļu vadītājs bijis alkohola reibumā. Tas parāda, ka pēdējo desmit gadu laikā alkohola reibumā izraisīto CSNg skaits visstraujāk samazinājies Čehijā, Vācijā un Polijā. Tikai deviņās valstīs, tai skaitā Latvijā, ir sasniegts bojā gājušo skaita samazinājums šajos negadījumos. Vairāk>>  

 2007. gada 3. aprīlī Ministru kabinets akceptējis „Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013. gadiem”, kura izstrādāta ņemot vērā Eiropas Savienības Transporta Baltajā grāmatā (http://ec.europa.eu/transport/white_paper/index_en.htm ) izvirzīto mērķi – līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu. Ceļu satiksmes drošības programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2013.gadam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinātos par 70%. Starpmērķis, atbilstoši Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim, ir līdz 2010. gadam panākt bojā gājušo skaita samazināšanos par 50%. (Vairāk skat. Daļa Satiksmes drošība/Programma 2007.-2013.)

2007. gada 30. martā Rīgā notika 4. zinātniski praktiskais seminārs „Satiksmes drošības problēmas Rīgā, risināšanas ceļi”, kuru organizēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja sadarbībā ar Satiksmes departamentu. Seminārā notika viedokļu apmaiņa – kā labāk sabalansēt autobraucēju, gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta lietotāju visai pretējās intereses. Kā galvenā prioritāte Rīgā ir izvirzīta satiksmes drošība, sabiedriskā transporta uzlabošana un tikai pēc tam autotransporta mobilitāte.

2007. gada 9. martā stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz soda sankciju palielināšanu vadītājiem par braukšanas ātruma pārkāpšanu, par drošības jostas nelietošanu, par aizsargķiveres nelietošanu, par pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošanu, kā arī par braukšanu ar tonētiem priekšējiem sānu stikliem. Naudas sods palielināts arī gājējiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī samazināts pieļaujamais alkohola līmenis velosipēdistiem un mopēdistiem no 1 promiles līdz 0,5 promilēm. Vairāk>> ( http://www.csdd.lv/?pageID=1173355574 ). 

2007. gada 8. martā Ceļu satiksmes drošības direkcija publicējusi oficiālos 2006. gada ceļu satiksmes negadījumu datus ( http://www.csdd.lv/?pageID=1099058786 ) . Latvijā 2006. gadā reģistrēti 407 bojā gājušie, kas ir vismazākais rādītājs kopš Latvijā tiek reģistrēta ceļu satiksmes negadījumu statistika. Samazinājies arī CSNg ar cietušajiem un ievainoto skaits.

Salīdzinot ar 2001. gadu bojā gājušo skaits samazinājies par 27,1% no 558 (2001. g.) līdz 407 (2006. g.). Tādējādi ceļu satiksmes drošības situācija turpināja uzlaboties un pēc bojā gājušo skaita samazinājuma Latvija atrodas vienā no vadošajām vietām Eiropas Savienībā.

 
2007. gada 22. februārī Eiropas transporta drošības konsilijs (European Transport Safety Council, www.etsc.be ) publicējis Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Norvēģijas un Šveices, drošības jostu lietošanas salīdzinājumu. Tas parāda, ka drošības jostu lietošana vieglo automobiļu priekšējos sēdekļos Eiropas valstīs variē no 70% līdz 95%. Katrai valstij aprēķināts ikgadējais izglābto vadītāju skaits pie patreizējā drošības jostu lietošanas līmeņa, kā arī novērtēts iespējamais potenciālais bojā gājušo vadītāju skaita samazinājums, ja palielinātu drošības jostu lietošanu līdz augstākajam līmenim – 99%. Novērtējums parāda, ka valstīs ar zemu procentuālo drošības jostu lietošanas līmeni vairāk par 20% no visiem vadītāju nāves gadījumiem varētu novērst. Vairāk>>

2007. gada 21. februārī notika Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēde, kuru sasauca, jo šī gada janvārī ievērojami pieaudzis bojā gājušo skaits – 48 cilvēki, no kuriem 35 bijuši gājēji. Šie statistikas rādītāji ir gandrīz divas reizes sliktāki kā pagājušā gada janvārī. Vienam no galvenajiem problēmu risinājumiem ir jābūt ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes maiņai, ko var panākt ar izglītojošām kampaņām, sodu bardzību un kontroli, jāveic infrastruktūras uzlabošanas pasākumi ar mērķi paaugstināt mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Vairāk>>http://www.sam.gov.lv/?cat=8&art_id=632

Ceļu satiksmes izpēte SIA , 2007